Saldie 80-tie – turpinājums. 1985-86.

0548. Abdullah Ibrahim - Water from an Ancient Well

Jā, 1001 mēdz tā izšaut – kādu laiku ne locekļa nav, un tieši tad, kad esi atmetis jau jel kādas cerības, parādās visnotaļ klausāma mūzika. Džezs nevaid miris! Albums ir labs tieši tādiem kā es, kas džeza pasaulē uzturas „uz putna tiesībām”. Izsmalcinātiem žanra cienītājiem, iespējams, šis ir nedaudz par primitīvu, bet man pašā laikā.

Dīvaini ir tas, ka dažkārt pieķeru sevi pie domas, gribētu mazākais uz kādu laiku pārcelties uz džeza pasauli vispār. Visus šo laiku es nolieku džezu nolieku pa rokai, un man šīs mūzikas patlaban ir nemaņā daudz. Klausos es to salīdzinoši maz – tikai tās nieka trīs izlasītes, ko esmu pa burzmu saploģījis. Albumus pavisam reti. Tomēr nekad nav par vēlu sākt. Paskatīsimies.

0549 A-ha Hunting high and low

Titulgabals tiešām simpātisks. Savādāk dīvaina atmiņu atrauga no Ermanbrika ziedu laikiem.

0551 Dire Straits - Brothers in Arms

Nav grūti iedomāties, ka šis man patīk – ģitāra un Noflera mazliet sagurušais vokāls. Vienu vārdu sakot, baigais miers. Kādreiz šausmīgi patika Money for Nothing ģitāras pāreja gabala pašā sākumā. Vēl no kāda cita Dire Straits gabala prātā skan vārdi:

I'll write a suicide note on a hundred dollar bill

'cos if you wanna run cool

Smalki! Bija periods, kad es tiešām biju šīs grupas baigais fans. Man samērā regulāri bija jālido uz Helsinkiem, kur es katru reizi par ietaupīto dienas naudu nopirku vienu Dire Straits CD – bija tāda sērija pieejama lidostā. Arī Noflera koncerts Rīgā man patika gluži labi. Tomēr kaut kā laiks gāja, un es viņus vairs neklausos. Ja nu vienīgi Sultans of Swing.

0554 Prefab Sprout – Steve McQueen

Varbūt tāpēc, ka ir pavēls vakars, vai kā savādāk, bet šis iet iekšā kaut kā viegli. Laba skaņa – runā, ka dolbī sebja soround, t.i., Tomass Dolbijs pie šā esot ko darījis.

0556 The Pogues Rum Sodomy & the Lash

Ar Makgovana – ja pareizi atceros viņa vārdu – dziesmām sastapos kaut kad 80-to beigās. Nekas, lustīgi. Tomēr ilgstoši klausīties Pogas negribas. Man toreiz tas bija sava veida apvērsums, jo tā nebija vairs rokmūzika. Veitss un Makgovans, manuprāt, bija vieni no galvenajiem, kas mani noņēma no roka trases un pirmo reizi iemeta tajā neziņā, kurā atrodos arī patlaban.

0557 Kate Bush - Hounds of Love

Tīri labi. Vairs neesmu tik izlepis kā kādreiz.

0558 The Smiths - Meat Is Murder

Nāk atmiņā Dāvids Brunovskis un viņa viesošanās. Mūzika tīri neko; tikai es nepiederu pie šās pasaules. Baidos, ka tā var sanākt teikt par vairumu 80to albumu.

0559 Tom Waits – Rain Dogs

Nuja, ko šeit pateiksi.

560. The Jesus & Mary Chain – Psychocandy

Netīras skaņas elektroroks. Tomēr kaut kas tajā ir. Man ir grūti iedomāties, kā es 1985tajā varētu ko šādu klausīties. Tagad tikai viens komentārs – pārāk skaļi.

561. New Order – Low-Life

Dzīve pēc pankroka? Varbūt. Cauri vijas kaitinošais, monotonais ritms. Nepatīk.

562. Simply Red – Picture Book

Holding Back the Years – izcila dziesma. Vispār Simple Red ir tiešām lieliski momenti. Pārāk maz, lai es viņus iemīlētu, bet dažkārt pietiek pat ar vienu dziesmu.

Vienīgi nekādi nevaru saprast, kas viņiem dzied – vīrietis vai sieviete? Klausoties nešaubīgi liekas, ka sieviete, bet aprakstos visi saka, ka Mick Hucknall esot onkulītis. Dženders odnako.

563. Dexy’s Midnight Runners – Don’t Stand Me Down

Tāds lustīgs. Atsevišķi gabali ārkārtīgi melodiski. Mazliet Sparks virziens.

564. Scritti Politti – Cupid and Psyche 85

Nepatīk.

565. Elvis Costello and the Attractions – Blood and Chocolate

Visumā man salīdzinoši vienaldzīgs. Battered Old Bird – labs.

566. Afrika Bambaataa and the Soul Sonic Force – Planet Rock – The Album

HipHops – garām.

567. Beastie Boys – Licensed to III

tā kā pankroks, tā kā hiphops – vāks.

568. Metallica – Master of Puppets

Pareizi jau laikam būs thrash metal, bet pie sevis to saucu par trash metal – patiesībā ilgāku laiku domāju, ka tā arī ir pareizi. Slavenā blīvās skaņas siena man nekas foršs neliekas. Drīzāk liecina par nespēju atrast kādu riktīgi catchy rifu, kas parauj publiku. No otras puses – kāda man tur daļa – každij po svojemu suma shoģit.

569. The The – Infected

Brīžam vienkārši riebjas, tad liekas, ka viņi tomēr kaut ko domā un meklē. Iespējams, ka tur kaut kas ir. Diemžēl ne priekš manis.

570. Nanci Griffith – The Last of the True Believers

Nu dikti jau mīļi un garlaicīgi.

571. Billy Bragg – Talking With the Taxman About Property

Sasodīti simpātisks.

572. Talk Talk – The Color of Spring

Vispār es popsu sagremoju labāk nekā, piemēram, thrash metal, bet šis nav īsti manējais.

573. Megateth – Peace Sells... But Who’s Buying

Nekomentēšu.

574. Bon Jovi – Slippery When Wet

Ja jau 86tajā jutos šo pāraudzis, tad atliek tikai iedomāties, kā es jūtos tagad.

575. Sonic Youth – Evol

Nē, tas nav priekš manis. Ienīstu netīras krāsas.

576. Slyer – Reing in Blood

Un kā zeme tādus nes?

577. Throwing Muses

Garlaicīgi.

578. Paul Simon – Graceland

Protams, ir jābūt pateicīgiem 1001 grāmatai, ka šis albums nav izlaists kā Pink Floyd Animals. Tomēr mani māc cemme, ka tam nav veltīts atvērums kā Bon Jovi, bet gan tikai puslapītis.

579. Run-DMC – Raising Hell

Ak, šie deklamētāji...

580. XTC – Skylarking

Interesants.

581. Steve Earle – Guitar Town

Neesmu liels country fans, bet šis liekas gluži labs.

582. Bad Brains – I against I

Tiešām bad.

583. Anita Baker – Rapture

Patīkami. Ir lieliski kaut ko tādu paklausīties starp visām tām 80to nelietībām.

584. The Smiths – The Queen is Dead

I know it’s over tagad patīk pat nenormāli, bet, runājot par pārējām lietām, jāsaka, ka man patīk, bet nevaru apgalvot, ka tik ļoti, ka nāktu ģībiens. Ir forši.

585. Peter Gabriel – So

Nu, ko lai te pasaka. Smuks klips, cita starpā, tam Sledgehammer. Vešķ, protams.