Relax

Es aiz nav ko darīt filtrēju muzonu – meklēju albumus, kas būtu kandidāti manam TOP 100. Labākie tiek kandidātu listē, draņķi miskastē, bet atrodas vēl tādi, kurus ārā mest žēl, bet simtniekam arī neder. Kādu laiku man tie krājās, līdz nolēmu sacept no tiem izlasīti. Vēl vienu pēc ilgiem laikiem.

Ilgi klausos atlasītās dziesmas, kas pavisam noteikti nav sliktas – vienkārši tās nav trāpījušās, kad man ir labs garīgais. Mēģinu saprast, kādam noskaņojumam tās atbilst, jo pēc pieredzes zinu, ka izlasītei ir vajadzīga ideja, kas to apvieno. Tās, kas ir veidotas bezmērķīgi, nav ilgdzīvotājas. Drīz tās tiek dzēstas, bet dziesmas sāk dzīvot nelaimīgu dzīvi. Citās izlasēs tās vairs netiek izmantotas, jo man atmiņā ir iezīmētas kā jau agrāk lietotas. Tas, ka izlasīte jau sen kā likvidēta, un dziesmas varētu atkal lietot, man prātā neturas.

Tā prātoju, ko no šā var uzveidot, un, tā arī neko nesapratis, sāku atlasīt vienkārši balstoties uz acumirklīgām simpātijām. Nekas jēdzīgs neveidojas. Brīžiem gribas atlasīt pilnīgi visus gabalus, bet nākamajā mirklī atkal atmest. Jā, dzīvot bez idejas ir aplam grūti. Mani sāk mocīt šaubas, vai no šādas pelēcīgas masas vispār ir iespējams ko izveidot. Gabali ir tādi amerikāniski – mazliet soul, country, folk, balādes un vēl šis un tas. Tomēr klausīties man šo patīk – tātad kaut kam tur ir jābūt! Beigās man sāk likties, ka šo sajūtu var apzīmēt ar vienu vārdiņu – relax. Nu, labi – šāda ideja nav sliktāka par jebkuru citu, mērķis vai kritērijs zborņikam ir atrasts – tagad tik’ uz priekšu!

Tātad Relax – nothing to live or die for. Relax tomēr man sanāk tāds sērīgs – gandrīz kā kapsētā, īsteni latvieša stilā. No sevis neaizbēgsi. Cilvēkam ir kaut kas iekšā, kas vienmēr bīda viņu noteiktā virzienā, un tikko tu pārtrauc sekot noteiktam mērķim, tas uzreiz parādās. Īsāk sakot, izlasīti sacepu, bet relax, jā tāds tur vispār ir, tad pilnīgi noteikti nepietiekošā skaitā un tāds sūrs. Tas man tāds Štirlica sindroms, kam nekādi netieku pāri.

Tomēr mani tas daudz nesatrauc, tīri klausāms savārstījums.

  1. Belle – Al Green https://www.youtube.com/watch?v=EJdzxG6sjVY
  2. Load-Out – Jackson Browne https://www.youtube.com/watch?v=YBwQYXmo0Mk
  3. Valerie – Amy Winehouse https://www.youtube.com/watch?v=namFjcOgHSE
  4. Morning Star Evening Star – Dory Previn https://www.youtube.com/watch?v=MfMGOUdnZGQ
  5. Great Valerio – Richard and Linda Thomson https://www.youtube.com/watch?v=nXYi_jHYZZo
  6. Nobody Wins – Kris Kristofferson https://www.youtube.com/watch?v=4ZfsrkQkWGA
  7. Nothing Can Bring Me Down – Mark Eitzel https://www.youtube.com/watch?v=mnhHKUposSo
  8. Winter Lady – Leonard Cohen https://www.youtube.com/watch?v=xeDWxQ_AQuc
  9. Something in the way she moves – James Taylor https://www.youtube.com/watch?v=YoevtZiVR4k
  10. Spanish Dancer – Emmylou Harris https://www.youtube.com/watch?v=ATgQhCUnTmg
  11. I Love The Sound Of Breaking Glass – Nick Lowe https://www.youtube.com/watch?v=SURKvkjVjaY
  12. Green rocky road – Tim Hardin https://www.youtube.com/watch?v=-L6XfUlgA8s
  13. Copperhead Road – Steve Earle https://www.youtube.com/watch?v=P8ifztYNV9w
  14. Soho (Needless to Say) – Al Stewart https://www.youtube.com/watch?v=V6WdK9jWvos
  15. I Don't Care – Loudon Wainwrig III https://www.youtube.com/watch?v=NV5ReeoKs9w
  16. Undine – Laura Marling https://www.youtube.com/watch?v=WPvKcGe0E5w
  17. Of Many Colors – Alela Diane https://www.youtube.com/watch?v=1gSJu0RL_nw
  18. From Me To You – Janis Ian https://www.youtube.com/watch?v=1A8YdB0tFZQ


Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Līdakas

Attēls
 Kuru laivu izvēlēties? Agra kruto platdibeni vai arī no kaimiņa mantoto tupeli? Izšķiros par otro, jo tai ir slaida forma – braucot ar Agra laivu atmuguriski, viļņi skaļi sitas pret to un biedē zivis. Un tieši šodien ezers mazliet viļņojas. Iestumjos ezerā un mēģinu saprast, no kurienes īsti pūš vējš – ir jāizšķiras, uz kuru pusi labāk kuģot. Nospriedis, ka tas drīzāk nes pa labi, sāku mētāt vizuli. Black Furry – mans krutākais rotiņš. Melnā krāsā ar sarkaniem punktiņiem. Metu gan pa kreisi, gan pa labi, bet panākumi izpaliek. Varbūt vizulim misējas gaita, jo pēdējā spiningošanas reizē tas mazliet deformējās. Es gan centos izlocīt to atpakaļ, bet ej nu sazini, kā tas tagad uzvedas ūdenī.  Kad vējš laivu ir iepūtis niedrās, nolemju nomainīt mānekli. Vajadzētu likt spožo sudrabaino, jo tas ir jau izturējis vairākas “uguns pārbaudes” šajā ezerā, tas ir, es zinu, ka strādā labi. Man tomēr sagribas izmēģināt otru Black Furry – lai arī tas izskatās kā anektdote par tēmu, jo ir dzeltenā krās
Lasīt vairāk

Gavēnis

Attēls
  Kad pienāk brīdis, kad neredzu vairs es savu galu... - kaut kā tā reiz dziedāja Jakušonoks. Vispār, ja gribam būt precīzi, tad tas nav vis brīdis, kad cilvēks savu galu var novērot tikai ar spoguļa palīdzību, bet gan periods. Es šorīt konstatēju pilnīgi pretēju fenomenu – es to ieraudzīju bez spoguļa (vai arī kādu ārēju uzbudinājumu) palīdzības. Es, zināma lieta, sapriecājos. Protams, vēders joprojām ir vistālāk uz priekšu izvirzītā ķermeņa daļa, bet tas vairs nav kā apaļa tauku bumba. Mans torss drīzāk vedina domāt roni vai kaut kādu citu jūras dzīvnieku ar pludlīnijas formu. Tātad tas strādā. Gavēnis. Es jau kuro gadu no vietas pavasaros pakļauju savu miesu šādam pārbaudījumam. Mani pirmie mēģinājumi bija gaužām infantili – es atteicos no gaļas. Nu, atteicos – un viss. Un kas no tā dabūja ciest? Mana kundze, saprotams. Nav nemaz tik viegli gatavot ēst ākstam, kas pēkšņi izdomājis kļūt par peskārieti – vai kā nu tur sauc tos ērmus, kas ēd visu, tikai ne gaļu. Vopšem tas nebija int
Lasīt vairāk

Ogriņš

Attēls
Jā, bet bija taču kādreiz laiki, kad es vakarā vienkārši likos uz auss, bet pamodos tikai no rīta, kad bija jādodas uz skolu vai kur nu tur vēl. Mūsdienās priecājos, ja izdodas nogulēt kaut vai četras stundas no vietas; laiki ir mainījušies, ar gulēšanu man iet kā kādreiz 90tajos populārā zobu pastas reklāmā – “tagad pat viens (kaut arī) caurs zobs man liktos daudz”. Patiesībā pagājušonakt es gulēju pat salīdzinoši labi – aizmigu ap vienpadsmitiem, bet pamodos četros ar kapeikām. Tātad līdz divpadsmitiem ir gulēta viena stunda, bet rīta pusē veselas četras – kopā piecas – es nopriecājos. To var uzskatīt gandrīz vai par veiksmes stāstu, un es jau ieslīgstu pašanalīzē, ko un cik es vakar izdzēru, kas man bija nodrošinājis tik stabilu miegu. Vispār es labprāt gulētu vēl, bet rīta pusē iemigt nav nemaz tik vienkārši. Tāpēc, uzlicis austiņas, klausos mūziku. Ir patrāpījusies izlasīte, ko kādreiz sastādīju no XXI gadsimta dziesmām. Atceros, cik man grūti gāja, to sastādot, jo es visnotaļ
Lasīt vairāk