Kriminālās Ekselence Fonds.
Vakar noskatījos otro reizi, bet smējos tikpat daudz kā pirmajā.
Nu vienkārši ekselents gabals! Pirmā latviešu filma pēc 1991., par kuru esmu
stāvā sajūsmā. Protams, ir mums bijusi viena otra tīri skatāma filma par kaut
kādiem urlām un vēl tur kādi bēdu gabali, bet visas šīs lentas liekas tādas kā
nošņurkušas, un šķiet sakām – Ak, nabaga latvieši! Kā gan viņiem nākas ciest!
Tās skatoties, šķiet, ka Latvija ir viena bēdu ieleja – nekas te nenotiek kā
nākas.
Kāds varētu iebilst, ka mums taču ir Graubas & Ēķa lielfilmas
– sākot ar “Baiga vasara” un beidzot ar “Nameiz!” – fuj!, “Namejs” – es gribēju
teikt. Jā, ar šīm filmām man ir īpašas attiecības. Parasti normālos apstākļos
es lepojos ar to, ka esmu latvietis, bet, kad uzzinu, ka iepriekš minētie
darboņi plāno demonstrēt savus ražojumus ārpus Latvijas, man uzreiz uznāk vēlme
maskēties. Man ir kauns, ka kaut ko tik bezgaumīgu un nožēlojamu var uzfilmēt.
Nu, bet tas viss ir štrunts – beidzot mums ir filma, ko patiešām
man ir prieks skatīties. Protams, dažam var likties, ka valoda tajā ir vienu
izmēru par skarbu, bet toties, cik tā ir sulīga! Un arī varoņi tik labi no
dzīves noskatīti. Man vienkārši pietrūkst vārdu, lai visu to aprakstītu. Un nav
jau arī nekādas vajadzības – līdz nākamajai ceturtdienai šī filma ir skatāma
Forum Cinemas.
Jā, ar mūsu kino notiek labas lietas. Runā, ka “Bille” ir ļoti
laba, gaidu, kad rudenī parādīsies “Homo Novus”. Ir vēl viena otra, tajā skaitā
dokumentālās, kuras noteikti noskatīšos. Bet mana sirds pieder “Kriminālās
Ekselences Fondam”! Tur ir viss! Tur ir prāts, tur ir pauti, un tur ir
skaistums!
Komentāri
Ierakstīt komentāru